1936. gadā Hunaņas provinces Džudžou Tjansjiņas apgabalā tika izveidots Yuehan Railway General Workshop (CRRC Zhuzhou Locomotive Co., Ltd. priekštecis), kas sēja valsts lokomotīvju un ritošā sastāva nozares sēklas. 1952. gadā "1. augusts" (Bayi)-pirmā Ķīnas Tautas Republikas ražotā tvaika lokomotīve{7}}nobrauca no ražošanas līnijas un tika nodota ekspluatācijā. 1958. gadā valsts veiksmīgi izstrādāja savu pirmo maģistrālo dīzeļlokomotīvi un pirmo elektrisko lokomotīvi. 60. gados veiksmīgi tika izstrādāti metro vilcieni.
2004. gadā bijusī Dzelzceļa ministrija izdeva *Galvenās dzelzceļa tehniskās politikas* — dokumentu, kas tiek uzskatīts par Ķīnas ātrgaitas dzelzceļa ēras sākumu. Pēc tam nozare virzījās no ārzemju tehnoloģiju ieviešanas, pārstrādes un absorbcijas,-kam sekoja re-inovācijas-, līdz pilnībā neatkarīgas inovācijas sasniegšanai. 2010. gadā no ražošanas līnijas nokrita vietēji izstrādātais CRH380A elektriskais motora bloks (EMU).
2017. gadā tika izmantota sērija "Fuxing" (atjaunošana)-Ķīnas standarta EMS, kas ietver pilnīgi neatkarīgas intelektuālā īpašuma tiesības{2}}, kas iezīmē galveno tehnoloģiju lokalizāciju. 2021. gadā no ražošanas līnijas noskrēja pasaulē pirmā ātrgaitas{5}}maglev transporta sistēma, kas paredzēta 600 km/h ātrumam. 2023. gadā Indonēzijā sāka darboties Džakartas -Bandung High{10}}ātrgaitas dzelzceļš, kas pirmo reizi iezīmēja pilnīgu Ķīnas{11}}ātrgaitas dzelzceļu sistēmu-, kas aptver visus elementus un visu nozares ķēdi-uz ārzemēm.
Līdz 2023. gada beigām Ķīnas ātrgaitas dzelzceļa tīkla kopējais nobraukums bija sasniedzis 45 000 kilometru, un tika pabeigti aptuveni 80% no "astoņiem vertikālajiem un astoņiem horizontālajiem" galvenajiem koridoriem. Tajā pašā laikā pilsētas dzelzceļa tranzīta sistēmu darbības nobraukums bija pārsniedzis 10 000 kilometru, sasniedzot 10 165,7 kilometrus.
